|| Om Guru Om ||
INTRODUCCIÓN
La recitación del Shiva Mahimna Stotram es un sacrificio en sí mismo:
Un ofrecimiento completo,
Una práctica psicoespiritual,
Es un canto dedicado a la mente subconsciente y su transformación.
Este himno celebra la grandeza de la inteligencia espiritual de la conciencia cósmica.
Está lleno de significado místico y de mensajes de interpretación escritural.
Para comprender plenamente sus stotras o versos, se requiere un conocimiento profundo de los Puranas.
El Shiva Mahimna Stotram abre una puerta hacia una dimensión puramente espiritual, siendo Shiva la forma de Dios sutil por naturaleza, más allá del alcance de los sentidos.
En el Universo coexisten lo manifiesto —lo tangible y perceptible— y lo inmanifesto —lo sutil e invisible—, infinitamente más vasto que el mundo material.
El mundo manifiesto representa apenas una infinitésima porción del universo invisible.
Ve esto en el cosmos.
En nuestro sistema solar.
Es evidente.
El Shiva Mahimna Stotram abre un puente hacia ese mundo inmanifesto, donde se gestan las manifestaciones del destino, los eventos por suceder y por pasar.
Así como la forma de Dios que es el Prana, la energía de la fuerza vital, es Brahma en su aspecto manifiesto, el orden es Vishnu, protegiendo esa creación, del otro lado de la cortina está Shiva, en su forma de testigo y conciencia, rigiendo plenamente el mundo espiritual.
En esta trinidad de energías que conforman un solo principio cósmico, las funciones se complementan y diversifican:
- Brahma como el Prana,
- Vishnu como el poder del orden y equilibrio de la creación y
- Shiva como la Conciencia Espiritual que otorga autoconciencia y transformación.
Es una sola fuente que expulsa tres chorros: cada uno cae en distintas partes del jardín, nutriendo diferentes aspectos de la existencia.
El Shiva Mahimna Stotram nos permite explorar ese mundo intangible de forma segura y equilibrada, con su recitación establecemos una relación con lo inmaterial, una conexión que otorga sabiduría y poder espiritual.
La quema de las deudas espirituales es muy importante y necesaria, pues muchas almas no pueden avanzar espiritualmente debido a las grandes deudas que mantienen con sus ancestros, con deidades grises, con ciertas energías, situaciones o acciones —quizás de otras vidas.
Sea lo que sea, este himno promete liberar a quien lo recite, destruir todas sus deudas (pecados) y otorgar entrada al cielo, samadhi y a la liberación, moksha.
El Shiva Mahimna Stotram ha sido una compañía invaluable en mi sadhana.
Es un gran honor compartirlo contigo.
Recuerda recitarlo con profundo sentimiento y reverencia.
Guruamma Sankalpa
SHIVA MAHIMNA STOTRAM
SHIVA MAHIMNAH STOTRAM
[Om namah] pārvatī-pataye
Hara hara hara mahādev.
Gajānanaṁ bhūta-gaṇādi-sevitaṁ
Kapittha-jambū-phalacāru-bhakṣaṇam,
Umāsutaṁ śoka-vināśa-kārakaṁ
Namāmi vighne-śvara-pāda-paṅkajaṁ.
Śrī-puṣpadanta uvāca:
1. Mahimnaḥ pāraṁ te parama-viduṣo yadya-sadṛśī,
Stutir-brahmā-dīnām- Api tadava-sannā-stvayi giraḥ;
Athā-vācyaḥ sarvaḥ svamati-pariṇā-māvadhi gṛṇan,
Mamā-pyeṣaḥ stotre hara nir-apavādaḥ parikaraḥ.
2. Atītaḥ panthānaṁ tava ca mahimā vāṅmanasayor-
Atad-vyā-vṛttyā yaṁ cakita-mabhi-dhatte śruti-rapi;
Sa kasya stotavyaḥ kati-vidha-guṇaḥ kasya viṣayaḥ,
Pade tvar-vācīne patati na manaḥ kasya na vacaḥ.
3. Madhu-sphītā-vācaḥ parama-mamṛtaṁ nirmi-tavatas,
Tava brahman kiṁ vāg- api sura-guror-vismaya-padam;
Mama tvetāṁ vāṇīṁ guṇa-kathana-puṇyena-bha-vataḥ,
Punāmītyarthe ́smin puramathana buddhir-vya-vasitā.
4. Tavaiś-varyaṁ yat-taj- jaga-dudaya-rakṣā-pralaya-kṛt,
Trayī-vastu vyastaṁ tisṛṣu guṇa-bhinnāsu tanuṣu;
Abha-vyānā-masmin varada ramaṇī-yāmā-ramaṇīm
Vihantuṁ vyā-krośīṁ vida-dhata ihaike jaḍa-dhiyaḥ.
5. Kimīhaḥ kiṁkayaḥ sa khalu kimupāya-stri-bhuvanam,
Kimā-dhāro dhātā sṛjati kimu-pādāna iti ca;
Atar-kyaiś-varye tvay- yana-vasara-duḥstho hatadhiyaḥ,
Kutarko ́yaṁ kāṁścin mukha-rayati mohāya jagataḥ.
6. Ajanmāno lokāḥ kima-vayava-vanto ́pi jagatām-
Adhiṣṭhā-tāraṁ kiṁ bhava-vidhi-ranāḍṛtya bhavati;
Anīśo vā kuryād- bhuvana-janane kaḥ parikaro,
Yato mandās-tvāṁ prat- yama-ravara saṁśerata ime.
7. Trayī sāṅkhyaṁ yogaḥ paśu-pati-mataṁ vaiṣṇava-miti,
Prabhinne prasthāne para-mida-madaḥ pathya-miti ca;
Rucīnāṁ vaici-tryād- ṛju-kuṭila-nānā-patha-juṣām,
Nṛṇā-meko gamyas- tvamasi payasā-marṇava iva.
8. Mahokṣaḥ khaṭ-vāṅgaṁ paraśu-rajinaṁ bhasma phaṇinaḥ,
Kapālaṁ cetīyat- tava varada tantro-pakaraṇam;
Surās-tāṁ taṁ-ṛddhiṁ dadhati tu bhavad-bhrū-praṇi-hitāṁ,
Na hi svātma-rāmaṁ viṣaya-mṛga-tṛṣṇā bhramayati.
9. Dhruvaṁ kaś-cit sarvaṁ sakala-mapara-stva-dhruva-midam,
Paro dhrau-vyā-dhrauvye jagati gadati vyasta-viṣaye;
Samaste ́pye-tasmin pura-mathana tair-vismita iva,
Stuvañ-jihremi tvāṁ na khalu nanu dhṛṣṭā mukharatā.
10. Tavaiś-varyaṁ yatnād- yadupari viriñcir-hari-radhaḥ,
Paricchettuṁ yātāv Anala-manala-skandha-vapuṣaḥ;
Tato bhakti-śraddhā bhara-guru-gṛṇad-bhyāṁ giriśa yat,
Svayaṁ tasthe tābhyāṁ tava kimanu-vṛttirna phalati.
11. Ayatnā-dāpādya tribhuvana-mavaira-vyati-karam,
Daśāsyo yad-bāhūn- abhṛta raṇa-kaṇḍū-para-vaśān;
Śiraḥ-padma-śreṇī- racita-caraṇām-bhoru-habaleḥ,
Sthirāyās-tvad-bhaktes tripura-hara visphūr-jitamidam.
12. Amuṣya tvatsevā- samadhi-gata-sāraṁ bhuja-vanaṁ,
Balāt-kailāse ́pi tvadadhi-vasatau vikrama-yataḥ;
Alabhyā pātāle ́pyalasa-cali-tāṅ-guṣṭha-śirasi,
Pratiṣṭhā tvay-yāsīd dhruva-mupacito muhyati khalaḥ.
13. Yadṛddhiṁ sutrāmṇo varada paramo-ccairapi satīm-
Adhaś-cakre bāṇaḥ pari-jana-vidheya-tri-bhuvanaḥ;
Na taccitraṁ tasmin- vari-vasitari tvaccaraṇayor,
Na kasyā unnatyai bhavati śirasas-tvay-yavanatiḥ.
14. Akāṇḍa-brahmāṇḍa- kṣaya-cakita-devā-sura-kṛpā,
Vidheya-syā-sīdyas- trina-yana viṣaṁ saṁ-hṛta-vataḥ;
Sa kalmāṣaḥ kaṇṭhe tava na kurute na śriya-maho,
Vikāro ́pi ślāghyo bhuvana-bhaya-bhaṅga-vyasaninaḥ.
15. Asid-dhārthā naiva kvacidapi sadevā-suranare,
Nivar-tante nityaṁ jagati jayino yasya viśi-khāḥ;
Sa paś-yanniśa tvāṁ itara-surasā-dhāraṇa-mabhūt,
Smaraḥ smarta-vyātmā na hi vaśiṣu pathyaḥ pari-bhavaḥ.
16. Mahī pādā-ghā-tād vrajati sahasā saṁ-saya-padam,
Padaṁ viṣṇor-bhrām-yad bhuja-parigha-rugṇa-graha-gaṇam;
Muhur-dyaur-dauḥsthyaṁ yāt- yani-bhṛta-jaṭā-tāḍita-taṭā,
Jagad-rakṣāyai tvaṁ naṭasi nanu vāmaiva vibhutā.
17. Viyad-vyāpī tārā- gaṇa-guṇita-phenod-gama-ruciḥ,
Pravāho vārāṁ yaḥ pṛṣata-laghu-dṛṣṭaḥ śirasi te;
Jagad-dvīpā-kāraṁ jaladhi-valayaṁ tena kṛtami-
Tyanenai-vonne-yaṁ dhṛta-mahima divyaṁ tava vapuḥ.
18. Rathaḥ kṣoṇī yantā śata-dhṛti-ragendro dhanu-ratho,
Rathāṅge candrār-kau ratha-caraṇa-pāṇiḥ śara iti;
Didha-kṣoste ko ́yaṁ tripura-tṛṇa-māḍam-bara-vidhir,
Vidheyaiḥ krīḍantyo na khalu para-tantrāḥ prabhu-dhiyaḥ.
19. Hariste sāhasraṁ kamala-balimā-dhāya padayor,
Yade-kone tasmin- nija-muda-haran-netra-kamalam;
Gato bhaktyu-drekaḥ pariṇati-masau cakra-vapuṣā,
Trayāṇāṁ rakṣāyai tripura-hara jāgarti jagatām.
20. Kratau supte jāgrat- tvamasi phala-yoge kratu-matān,
Kva karma pradh-vastarṁ phalati puruṣā-rādhana-mṛte;
Atas-tvāṁ sam-prekṣya kratuṣu phala-dāna-prati-bhuvaṁ,
Śrutau śraddhāṁ baddhvā dṛḍha-parikaraḥ karmasu janaḥ.
21. Kriyā-dakṣo dakṣaḥ kratupati-radhīśa-stanu-bhṛtām-
Ṛṣīṇā mārtvijyaṁ śaraṇada sadasyāḥ suragaṇāḥ;
Kratu-bhraṁśas-tvattaḥ kratu-phala-vidhāna-vyasanino,
Dhruvaṁ kartuḥ śraddhā vidhura-mabhi-cārāya hi makhāḥ.
22. Prajā-nāthaṁ nātha prasabha-mabhikaṁ svāṁ duhitaram,
Gataṁ rohid-bhūtāṁ rira-mayiṣu-mṛṣyasya vapuṣā;
Dhanuṣ-pāṇer-yātaṁ divamapi sapatrā-kṛtamamum,
Trasantaṁ te ́dyāpi tyajati na mṛga-vyādha-rabhasaḥ.
23. Sva-lāvaṇyā-śaṁsā dhṛta-dhanuṣa-mahnāya tṛṇavat-
Puraḥ pluṣṭaṁ dṛṣṭvā pura-mathana puspā-yudhamapi;
Yadi straiṇaṁ devī yama-nirata dehārdha-ghatanā-
Davaiti tvāmaddhā bata varada mugdhā yuvatayaḥ.
24. Śma-śāne-ṣvā-krīḍā smara-hara piśā-cāḥ saha-carāś,
Citā-bhasmā-lepaḥ sragapi nṛkaroṭī-parikaraḥ;
Amāṅ-galyaṁ śīlaṁ tava bhavatu nāmaiva-makhilam,
Tathāpi smar-tṝṇāṁ varada paramaṁ maṅ-galamasi.
25. Manaḥ prat-yak-citte savidha-mava-dhāyātta-marutaḥ,
Prahṛṣyad-romāṇaḥ pramada-salilot-saṅgita-dṛśaḥ;
Yadā-lokyāh-lādaṁ hrada iva nimaj-jyā-mṛtamaye,
Dadhatyantas-tattvaṁ kimapi yaminas-tat kila bhavān.
26. Tvamarka-stvaṁ somas- tvamasi pavanas-tvam huta-vahas-
Tvamāpas-tvaṁ vyoma tvamu-dharaṇi-rātmā tvamiti ca;
Paricchin-nām-evaṁ Tvayi pari-ṇatā bibhratu giraṁ
Na vidma-stat-tattvaṁ vaya-miha tu yat-tvam na bhavasi.
27. Trayīṁ tisro vṛttīs- tribhuvana-matho trīnapi surā-
Nakārā-dyair-varṇais- tribhi-rabhi-dadhat-tīrṇa-vikṛti;
Turīyaṁ te dhāma dhvani-bhirava-rundhāna-maṇubhiḥ,
Samastaṁ vyastaṁ tvāṁ śaraṇada gṛṇātyomiti padam.
28. Bhavaḥ śarvo rudraḥ paśupati-rathograḥ saha mahāṁ
Stathā bhīmeśānā- víti yadabhi-dhānāṣṭakam-idam;
Amuṣpin-pratyekaṁ pravi-carati deva śruti-rapi
Priyāyāsmai dhāmne pravihi-tanamasyo ́smi bhavate.
29. Namo nediṣṭhāya priya-dava davi-ṣṭhāya ca namo,
Namaḥ kṣodiṣṭhāya smarahara mahiṣṭhāya ca namo;
Namo varṣiṣṭhāya trinayana yaviṣṭhāya ca namo,
Namaḥ sarvasmai te tadida-mati-sarvāya ca namo.
30. Bahala-rajase viśvot-pattau bhavāya namo namaḥ,
Prabala-tamase tat-saṁhāre harāya namo namaḥ;
Jana-sukhakṛte sattvo-driktau mṛḍāya namo namaḥ,
Prama-hasi pade nistrai-guṇye śivāya namo namaḥ.
31. Kṛśa-pari-ṇati cetaḥ kleśa-vaśyaṁ kva cedaṁ
Kva-ca tava guṇa-sīmol- laṅ-ghinī śaśva-dṛddhiḥ,
Iti cakita-mamandī- kṛtya māṁ bhakti-rādhād
Varada caraṇa-yo-ste vākya-puṣpo-pahāram.
32. Asita-giri-samaṁ syāt- kajjalaṁ sindhu-pātre
Sura-taru-vara-śākhā lekhanī patra-murvī,
Likhati yadi gṛhītvā śāradā sarva-kālaṁ
Tadapi tava guṇānāmīśa pāraṁ na yāti.
33. Asura-sura-munīndrair- arcita-syendu-mauler
Grathita-guṇa-mahimno- nirguṇa-syeśvarasya,
Sakala-gaṇa-variṣṭaḥ puṣpadantā-bhidhāno
Rucira-malughu-vṛttaiḥ stotra-metaccakāra.
34. Ahara-hara-navadyaṁ dhūrjaṭeḥ stotra-metat
Paṭhati parama-bhaktyā śuddha-cittaḥ pumānyaḥ,
Sa bhavati śivaloke rudra-tulya-stathā ́tra
Pracura-tara-dhanāyuḥ putravān-kīrtimāṁśca.
35. Dīkṣā dānaṁ tapas-tīrthaṁ yoga-yāgā-dikāḥ kriyāḥ,
Mahimnaḥ stava-pāṭhasya kalāṁ nārhanti ṣoḍaśīm.
36. Āsamāpta-midaṁ stotraṁ puṇyaṁ gandharva-bhāṣitam,
Anau-pamyaṁ mano-hāri siva-mīśvara-varṇanam.
37. Mahe-śānnā-paro devo mahimno nāparā stutiḥ,
Agho-rānnā-paro mantro nāsti tattvaṁ guroḥ param.
38. Kusuma-daśana-nāmā sarva-gandharva-rājaḥ
Śiśu-śaśa-dhara-mauler- deva-devasya dāsaḥ,
Sa khalu nija-mahimno bhraṣṭa evāsya roṣāt
Stavana-midama-kārṣīd- divya-divyam mahimnaḥ.
39. Suravara-muni-pūjyaṁ svarga-mokṣaika-hetuṁ
Paṭhati yadi manuṣyaḥ prāñ-jalir, nānya-cetāh
Vrajati śīva-samīpaṁ kinnaraiḥ stūyamānaḥ
Stavana-midama-moghaṁ puṣpadanta-praṇītam.
40. Śrī-puṣpadanta-mukha-paṅkaja-nirgatena
Stotreṇa kilbiṣa-hareṇa hara-priyeṇa,
Kaṇṭhas-thitena paṭhitena samā-hitena
Suprīṇito bhavati bhūta-patir-maheśaḥ.
41. Ityeṣā vāṅ-mayī pūjā śrī-macchaṅkara-pādayoḥ,
Arpitā tena deveśaḥ prīyatāṁ me sadā-śivaḥ.
42. Yadakṣaraṁ padaṁ bhraṣṭaṁ mātrā-hīnaṁ ca yad bhavet,
Tat-sarvaṁ kṣam-yatāṁ deva prasīda para-meśvara.
43. Om pūrṇamadaḥ pūrṇamidaṁ
Pūrnāt pūrṇamudacyate
Pūrṇasya pūrṇamādāya
Pūrṇamevāvaśiṣyate
Om śāntiḥ śāntiḥ śāntiḥ
¡ Que rinda frutos por siempre !